Kādas iespējas paveras ražotājam, pieprasot Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādi?

Gan Igaunijā, gan arī citās Eiropas Savienības valstīs veiktās aptaujas liecina, ka gadu no gada patērētāji izvēlas aizvien veselīgākus produktus. Priekšroka tiek dota daudzveidīgam ēdienam, kura gadījumā būtisku lomu spēlē svaigums, garša un kvalitāte. Tajā pašā laikā pieaug arī pieprasījums pēc tradicionāliem produktiem, kuri no citiem produktiem atšķiras pēc skaidras ģeogrāfiskās izcelsmes, kā arī noteiktām īpašībām. Ir lietderīgi būt kursā ar Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kvalitātes marķējumu sistēmu, kura novērtē no konkrēta reģiona nākošus produktus, kuriem piemīt sevišķas īpašības, kā arī sniedz garantiju produktu kvalitātei un aizsargā konkrētas izcelsmes produktus ar tradicionāliem nosaukumiem no negodīgas konkurences. Bet ko gan īsti šie ES kvalitātes marķējumi sniedz ražotājam? 

Ražotāja interešu aizsardzība

Ar produktiem, kurus patērētāji augstu vērtē un kuriem ir laba slava, nereti gadās tā, ka konkurents ievieš tirgū līdzīgu produktu, uzdodot to par sākotnējo un pat izmantojot to pašu nosaukumu. Šāda situācija rada negodīgu konkurenci, kas sarežģi sākotnējā ražotāja pozīciju, kā arī maldina patērētāju. Šajā gadījumā ražotājam lieti noder ES kvalitātes marķējums, kurš sniedz uzņēmēja sākotnējam lauksaimniecības produktam, pārtikas produktam vai dzērienam tiesisku aizsardzību pret produkta nosaukuma ļaunprātīgu izmantošanu vai imitēšanu visā ES teritorijā.

Pārdošanas vērtības pieaugums, papildu iespējas produkta laišanai apgrozībā un mārketingam

Vietējās izcelsmes izejvielas un tradicionālie pagatavošanas veidi nodrošina produktiem, kas saņēmuši ES kvalitātes marķējumu, noteiktu kvalitāti. Šī nodrošinātā kvalitāte uzņēmumam sniedz papildu vērtību. Nesen veiktais Eiropas Komisijas pētījums “Economic value of EU quality schemes, geographical indications (GIs) and traditional specialities guaranteed (TSGs)” liecina, ka produktiem, kuri saņēmuši ES kvalitātes marķējumu, pārdošanas vērtība ir vidēji divas reizes lielāka nekā līdzīgiem produktiem bez marķējuma. Lielāki pārdošanas ienākumi savukārt palīdz celt uzņēmuma konkurētspēju, kā arī sniedz papildu iespējas produkta mārketingam un ienākšanai jaunos tirgos. Pārdošanas ienākumu palielināšana un eksporta potenciāla pieaugums varētu būt iemesli, kāpēc uzņēmums varētu apsvērt ES kvalitātes marķējuma pieprasīšanu.

Uzņēmēju informētības un intereses rosināšana

Pirms dažiem gadiem veiktajā Igaunijas Konjunktūras institūta pētījumā “Dažādi Igaunijā ražoti pārtikas produkti un dzērieni, kuriem būtu iespējams pieprasīt cilmes vietas nosaukuma, ģeogrāfiskās izcelsmes vai garantēta tradicionālā produkta norādi” atklājas, ka Igaunijas ražotājiem ir visai zema interese un zināšanas par ES kvalitātes marķējumu esamību, pieprasīšanu un lietderību. To apliecina arī fakts, ka līdz šim Igaunijā ir tikai viens produkts, kuram ir piešķirta ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāde. Šis produkts ir Estonian vodka. Šim degvīnam piemīt maiga garša un tas tiek ražots no tīra vietējā ūdens un etilspirta, kas gatavots no Igaunijā audzētiem rudziem vai kviešiem. Citi Igaunijas produkti līdz šim šo marķējumu nav ieguvuši, lai arī potenciālo kandidātu netrūkst un marķējums sniegtu ievērības cienīgu labumu. Raugoties plašāk, ir skaidrs – ja tādu produktu skaits, kam būtu piešķirts ES kvalitātes marķējums, būtu lielāks, tad tas nestu labumu ne tikai valstij kopumā, bet arī noteiktam reģionam, vairojot tā slavu un atpazīstamību.

Rakstā ir izmantota informācija, kas atrodama Igaunijas Lauksaimniecības ministrijas mājaslapā un Igaunijas Konjunktūras institūta un Eiropas Komisijas pētījumos.