Estonian vodka ieguvis Eiropas Savienības kvalitātes zīmi

Estonian Vodka ir pirmais Igaunijas produkts, kas saņēmis Eiropas Savienības aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN). Šo augsto novērtējumu, kas identificē konkrēta ģeogrāfiskā apgabala produktus ar raksturīgām īpašībām, Estonian Vodka saņēma šī gada pavasarī. Estonian Vodka ražošanā tiek izmantots etilspirts, kas iegūts no Igaunijā audzētiem rudziem, kviešiem un kartupeļiem, kā arī Igaunijas ūdens. Taču Eiropas Savienības piešķirtā kvalitātes zīme nav vienīgais rādītājs, kas raksturo Igaunijas degvīnu – ar šo dzērienu ir saistīti arī citi interesanti fakti.

Igaunijas degvīns ir pasaulē tīrākais degvīns

1997. gadā Igaunija iekļuva Ginesa pasaules rekordu grāmatā kā pasaulē stiprākā un tīrākā spirta ražotāja.Šis rekords ir datējams ar laika periodu starp diviem pasaules kariem, t.i. ar laika posmu no 1918. līdz 1939. gadam, kad neatkarīgā Igaunija tirgoja vietējā Rakveres fabrikā no kartupeļiem ražoto spirtu ar alkohola saturu 98% vol.Degvīna un spirta ražošana Igaunijā tika aizsākta vairāk nekā pirms 500 gadiem.

Ūdens nosaka degvīna kvalitāti un garšas tīrību

Pastāv uzskats, ka degvīna kvalitāte ir lielā mērā atkarīga no tā ražošanā izmantotā ūdens, kam, pēc speciālistu domām, vajadzētu būt maksimāli tīram. Estonian Vodka ražošanā izmantotais Igaunijas dzeramais ūdens ir bagāts ar minerālvielām un piešķir dzērienam dabīgi tīru garšu. Estonian Vodka ražošanā nekādā ziņā nedrīkst izmantot destilētu ūdeni, kas iznīcina degvīna labo un tīro garšu.

Degvīna ražošanā izmantoto graudu veidam un lielumam ir tikpat būtiska nozīme kā ūdenim

Lielā mērā degvīna īpašības ir atkarīgas no izmantotajiem graudiem un to lieluma. Igaunijā degvīns tiek ražots galvenokārt no vietējām izejvielām, t.i. no šeit audzētiem rudziem, kviešiem un kartupeļiem.  Piemēram, rudzi piešķir bezkrāsainajam un dzidrajam degvīnam pikantu un asu garšu, savukārt no kviešiem ražota dzēriena garša ir maigāka un ar vieglu augļu noti.  Degvīna ražošanai izmantojamie rudzi un kvieši nedrīkst būt lobīti, slīpēti vai citādi apstrādāti, un miltiem vismaz 25% apmērā ir jāsatur rupjākas, t.i., par 1 mm lielākas daļiņas.

Degvīna mēnesis neliecina par igauņu aizraušanos ar alkoholu

Oktobra mēnesim igauņu tautas kalendārā ir vairāki nosaukumi. Papildus dvēseļu un mirušo mēneša nosaukumam tas ir pazīstams arī kā degvīna mēnesi. Šāds nosaukums nenorāda uz tumšā laika izraisītu lielāku alkohola lietošanu, bet gan sasaucas ar lauku darbu kalendāru. Pēc rudens lauku darbu pabeigšanas zemnieki ķērās pie darba muižu spirta brūžos.  Grādīgās dziras izgatavošana prasīja pastāvīgu uzmanību – zemnieku pienākumos cita starpā ietilpa uguns uzraudzīšana, spiediena pārbaude katlos un degvīna kvalitātes un garšas degustēšana.