Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde – kas tas ir, un kāpēc tai pievērst uzmanību?

Šī gada 27. martā Igaunijas izcelsmes produkts pirmo reizi izpelnījās ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN), kas piešķirta ar Eiropas Savienības lēmumu. Norādi ieguvis degvīns Estonian vodka, kam piemīt tīra garša. Citi Igaunijas produkti līdzvērtīgu atzinību no Eiropas Savienības vēl nav ieguvuši. Kāpēc tas tā ir, un ko šī norāde vispār vēsta?

Izejvielu izcelsme

Kopsavilkumā Eiropas Savienības ģeogrāfisko norāžu sistēma norāda to, no kurienes kāda produkta vai dzēriena izejvielas nākušas, un ar to tiek marķēti kāda konkrēta reģiona pazīmēm atbilstoši kvalitatīvi produkti. Norādes palīdz klientiem būt drošiem par iegādāto produktu un to marķējumu autentiskumu. Vēl norādes palīdz labāk izcelt un cienīt kādas atrašanās vietas produktus, kuru saturs ir savdabīgāks nekā citi. Bez šaubām, tā ir prestiža norāde, kas piešķirta vien nedaudz produktiem, un tās saņemšanas process ir ļoti garš un detalizēts.

Svarīgi uzsvērt, ka ģeogrāfiskā norāde nav preču zīme, bet tā balstās uz konkrēta reģiona īpatnībām produkta gatavošanā. Vēsturiski Igaunijas alkohola rūpniecībai pamatā bijusi ražošana, kas aprobežojas ar vietējām izejvielām. Tādēļ degvīnam Estonian vodka ir piešķirta norāde, jo degvīna ražošanā izmantotais ūdens un etilspirts ražots no Igaunijā audzētām izejvielām.

Etilspirta ražošanā tiek izmantoti Igaunijā audzēti rudzi un kvieši. Kaut gan degvīna ražošanā šīs ir diezgan ierastas izejvielas, taču Igaunijas reģionā audzētā labība atšķiras ar to, ka liela tās daļa audzēta kā ziemāji. Rudzus Igaunijā 100% apmērā audzē kā ziemājus, bet kviešu gadījumā ziemāji sastāda 50% no visas kviešu sējumu platības. Vēl viena Igaunijas graudkopības savdabība ir bioloģiskās kultivēšanas metožu lietošana, un, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, šeit mazāk tiek lietoti dažādi mēslojumi. Tādā veidā labība ir tīrāka, un no tās pagatavotais etilspirts ir labas kvalitātes.

Viena no Estonian vodka izejvielām ir Igaunijas kartupelis, kas, salīdzinot ar rudziem un kviešiem, ir vēl īpašāks. Vēsturiski tas Igaunijā etilspirta ražošanā lietots daudz, bet citviet kartupelis izmantots ļoti maz, un tur arī vērojama atšķirība. 1997. gadā Igaunija pat tika ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā kā visstiprākā (98% vol) etilspirta destilētāja tieši no kartupeļa. Degvīnu ar rekordaugstu stiprību Igaunijā ražoja 1930. gados.

Ja klients veikalā redz produktu ar AĢIN jeb ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tas nozīmē, ka produktam ir kādam noteiktam reģionam raksturīgas pazīmes un īpatnības. Piemēram, tā gatavošanā izmantotas izejvielas, ko citviet neizmanto, vai izejvielas kādā šī reģiona vietā audzētas īpašā veidā. Šobrīd Igaunijā reģistrēta tikai viena šāda prece – Estonian vodka. Tas sasniegts, pateicoties produkta ražošanā izmantotajām Igaunijas izcelsmes izejvielām un ūdenim.